2 Kings 16
1 Pekas, Remalijas dēla, septiņpadsmitā gadā Akas, Jotama, Jūda ķēniņa, dēls, palika par ķēniņu.
2 Akas bija divdesmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja sešpadsmit gadus Jeruzālemē, un nedarīja, kas Tam Kungam, viņa Dievam, patika, kā viņa tēvs Dāvids.
3 Jo viņš staigāja pa Izraēla ķēniņu ceļiem. Viņš arī savam dēlam lika caur uguni iet pēc pagānu negantības, ko Tas Kungs Izraēla bērnu priekšā bija izdzinis.
4 Viņš upurēja un kvēpināja arī pa kalniem un pakalniem un apakš visiem zaļiem kokiem.
5 Tad Recins, Sīriešu ķēniņš, ar Peku, Remalijas dēlu, Izraēla ķēniņu, cēlās karā pret Jeruzālemi, un apmeta lēģeri ap Akazu, bet to nevarēja pārvarēt.
6 Tanī laikā Recins, Sīriešu ķēniņš, atdabūja Elatu uz Sīriešu pusi, un izdzina Jūdus no Elatas, un Sīrieši nāca uz Elatu un tur dzīvoja līdz šai dienai.
7 Bet Akas sūtīja vēstnešus pie Tiglat Pilezera, Asiriešu ķēniņa, un lika sacīt: es esmu tavs kalps un tavs dēls, nāc šurp un atpestī mani no Sīriešu ķēniņa rokas un no Izraēla ķēniņa rokas, kas pret mani cēlušies.
8 Un Akas ņēma to sudrabu un zeltu, kas atradās Tā Kunga namā un ķēniņa nama mantās, un sūtīja dāvanas Asiriešu ķēniņam.
9 Un Asiriešu ķēniņš tam paklausīja, un Asiriešu ķēniņš cēlās pret Damasku un to uzņēma un aizveda tos (iedzīvotājus) uz Kiru un nokāva Recinu.
10 Tad ķēniņš Akas nāca Tiglat Pilezeram, Asiriešu ķēniņam, pretī uz Damasku un tur redzēja to altāri, kas bija Damaskū, un ķēniņš Akas sūtīja priesterim Urijam tā altāra līdzību un tēlu, visu tā, kā tas bija taisīts.
11 Un priesteris Urija uztaisīja tādu altāri; itin tādu, kādu ķēniņš Akas no Damaskus bija sūtījis, tādu priesteris Urija taisīja, kamēr ķēniņš Akas no Damaskus pārnāca.
12 Kad nu ķēniņš Akas no Damaskus pārnāca, tad ķēniņš redzēja to altāri, un ķēniņš gāja pie tā altāra un uz tā upurēja,
13 Un iededzināja savu dedzināmo upuri un savu ēdamo upuri un izlēja savu dzeramo upuri un slacīja sava pateicības upura asinis uz to altāri.
14 Bet to vara altāri, kas bija Tā Kunga priekšā, to viņš nocēla no tās vietas nama priekšā, starp (savu) altāri un Tā Kunga namu, un to cēla sānis(savam) altārim pret ziemeļa pusi.
15 Un ķēniņš Akas pavēlēja priesterim Urijam sacīdams: uz tā lielā altāra tev būs iededzināt rīta dedzināmo upuri un vakara ēdamo upuri, ir ķēniņa dedzināmo upuri un viņa ēdamo upuri, ir visu zemes ļaužu dedzināmo upuri un viņu ēdamo upuri un viņu dzeramo upuri, un tev uz to būs slacināt visas asinis no dedzināmiem upuriem un no kaujamiem upuriem, bet par to vara altāri es apdomāšu, ko es darīšu.
16 Un priesteris Urija darīja, kā ķēniņš Akas bija pavēlējis.
17 Un ķēniņš Akas nolauzīja tos sānu galdus no tiem krēsliem un noņēma no viņu virsas tos katlus un nocēla to jūru no tiem vara vēršiem, kas apakš tās bija, un to lika uz akmeņu grīdu.
18 Viņš arī pārgrozīja pie Tā Kunga nama tās svētās dienas lieveni, ko tie pie tā nama bija taisījuši, un ķēniņa vārtus no āra puses, Asirijas ķēniņa labad.
19 Un kas vēl par Akasu stāstāms, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
20 Un Akas aizmiga saviem tēviem pakaļ, un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pili, un Izķija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.